Search results for "augstais purvs"
showing 9 items of 9 documents
Nature Reserve "Aizkraukle mire and forests"
2011
Līdzfinansētāji/co-funding: Latvijas vides aizsardzības fonds/ Latvian Environmental Protection Fund; SIA/Ltd. “Rīgas meži”
Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā 2010-2013
2013
Purvs ir viena no jutīgākajām dabas ekosistēmām. Projekta mērķis ir atjaunot augstā purva biotopus četru dabas liegumu – Melnā ezera purva, Aklā purva, Rožu purva, Aizkraukles purvu un mežu – degradētajās platībās un pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas dabas vērtībām.
Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā
2010
Purvs ir mitra dzīvotne, kurai raksturīga aktīva kūdras veidošanās. Tā ir mājvieta daudziem augiem un dzīvniekiem, kuri nespēj dzīvot citur. Neskarti augstie purvi ir rets un apdraudēts biotops Eiropā. Nosusināšana, kūdras ieguve, mežu stādīšana un zemes rekultivācija pēdējās desmitgadēs ir nelabvēlīgi ietekmējusi purvus. Meliorācijas sistēmu ietekmes dēļ Aizkraukles purvā un mežos, Aklajā, Rožu un Melnā ezera purvā purva biotopi ir izmainījušies. Projekta mērķis ir atjaunot dabisko ūdens līmeni projekta vietās – augstā purva biotopos, kurus ir ietekmējusi nosusināšana – tādējādi aizsargāt Eiropas un Latvijas nozīmes purva biotopus, augus un dzīvniekus.
Uz amēbu sastāva izmaiņām balstīta ūdens līmeņa kvalitatīvā rekonstrukcija Bažu purva rietumdaļai pēdējiem 5500 gadiem
2021
Bakalaura darba mērķis ir, balstoties uz amēbu daudzveidību un amēbu sugu sastāva izmaiņām, veikt ūdens līmeņa kvalitatīvo rekonstrukciju Bažu purva rietumu daļai pēdējos 5500 gados. Mērķa sasniegšanai tika pētīti lauka darbos iegūtie Bažu purva kūdras nogulumu paraugi, lai noskaidrotu amēbu sastāvu konkrētajos nogulumos. Balstoties uz radioaktīvā oglekļa sfērisko izdedžu daļiņu datēšanas rezultātiem, tika izstrādāts dziļuma-vecuma modelis (hronoloģija) Bažu purva urbumam. Līdz 21 centimetru (cm) dziļumam iegūtie Bažu purva kūdras nogulumu paraugi tika pētīti ik pa vienam cm, bet sākot no 30 cm dziļumā iegūtajiem paraugiem – paraugi tika pētīti ik pēc desmit cm. Pētījumā 49 dažādos dziļumos…
Zemes seguma izmaiņu virzošie spēki Lielā-Pemmes purvā un tā apkārtnē
2016
Maģistra darbs ir veikts ar mērķi, noskaidrot zemes seguma izmaiņu virzošos spēkus Lielā – Pemmes purvā un tā apkārtnē. Mērķa sasniegšanai tika veidots jauns kartogrāfiskais materiāls, izmantojot vēsturiskās topogrāfiskās kartes un aerofotografijas, kā arī mūsdienu ortofoto uzņēmumus un LIDAR datus. Papildus ir veikta Lielā – Pemmes purva apkārtnes zemes īpašnieku aptauja par zemju apsaimniekošanu pētāmajā teritorijā. Apkopotā un analizētā informācija parāda mežu platību palielināšanos uz lauksaimniecības zemju rēķina kopš pagājušā gadsimta pirmās puses Lielā – Pemmes purva apkārtnē un ievērojamu priežu kopējā apauguma un blīvuma palielināšanos kopš 1959. gada līdz mūsdienām.
Epigeisko bezmugurkaulnieku sabiedrību izmaiņas augstā purva biotopu atjaunošanās gaitā dabas liegumā Cenas tīrelis
2015
Darba mērķis: pētīt augstā purva biotopu atjaunošanos ar epigeisko bezmugurkaulnieku sugu sastopamības salīdzināšanu dažādās veģetācijas zonās, analizēt to savstarpēju saistību un sugu sabiedrību nomaiņu. Darba ietvaros analizēti epigeisko bezmugurkaulnieku paraugi no četrām dažādām augstā purva zonām dabas liegumā Cenas tīrelis: apvidus ar priedēm, atjaunota hidroloģiskā režīma zona, atklāts, neskarts purvs un degradēts augstais purvs, kurā iespējama vai noris atjaunošanās. Iegūtie dati salīdzināti ar veģetācijas datiem katrā parauglaukumā. Galvenie rezultāti: dažādās augstā purva biotopu zonās vērojama neliela epigeisko bezmugurkaulnieku sugu un to sabiedrību nomaiņa. Lielākoties sugu sas…
Humusa formu, organiskā oglekļa un kopējā slāpekļa krājas izmaiņas katēnā: Lielā un Pemmas purva rietuma mala – Vilkkalns
2020
Šajā pētījumā tiek pētīta humusa formu būtiska mainība salīdzinoši nelielā teritorijā, līdz ar to arī C un N krājas telpiskās izmaiņas nelielā teritorijā. Kā pētījuma teritorija ir izvēlēta katēna Lielajā un Pemmas purvā un tam pieguļošajā meža teritorijā, kas ataino automorfu, pushidromorfu un hidromorfu augšņu mainību. Pētījuma mērķis ir raksturot humusa formas un to ķīmiskās īpašības Lielajā un Pemmas purvā un tam pieguļošo mežu teritoriju augsnēs, un novērtēt humusa formu dažādību mazā mērogā. Pētījuma rezultāti liecina, ka vietas reljefs, mitruma režīms un ģeoloģiskie apstākļi ietekmē organisko vielu sadalīšanās apstākļus un atšķirīgu humusa formu veidošanos. Šī pētījuma gaitā ir noska…
Klimatisko faktoru ietekme uz pundurbērza Betula nana augšanu Teiču purvā un purvainajā mežā
2020
Lai paredzētu, kādu iespaidu uz augu augšanu atstās klimatiskās pārmaiņas nākotnē, ir jāuzzina, kā uz svarīgākajiem klimatiskajiem faktoriem tie reaģējuši iepriekš. Viena no biežāk izmantotajām metodēm kā iegūt informāciju par klimatisko faktoru ietekmi uz attiecīgo sugu ir izmantojot gadskārtu platumu variēšanu un atšķirības gadskārtu anatomiskajā uzbūvē. Pēdējā laikā šādos dendrekoloģiskajos pētījumos izmanto tieši sīkkrūmu sugas, jo tie aug arī vietās, kur neaug koki. Bieži pētījumos izmanto pundurbērzu, kas Latvijā ir reta un aizsargājama suga. Pētījuma mērķis bija noskaidrot Teiču purvā un purvainajā mežā augošā pundurbērza gadskārtu platumu ekstrēmu jeb zīmīgo gadu saistību ar klimati…
Augstā purva degradācijas un atjaunošanas ietekme uz skudru (Formicidae) sabiedrībām Cenas tīrelī
2015
Cenas tīrelis ir Natura 2000 teritorija ar augstu biotopu kvalitāti. Pagātnē to ietekmējuši meliorācijas grāvji, kas mūsdienās ir aizrakti. Darba mērķis ir izpētīt skudru sabiedrības Cenas tīrelī un salīdzināt tās purva degradētajā, neskartajā un atjaunotajā daļā, un izvērtēt limitējošos faktorus. Darbā apskatīta skudru loma ekoloģijā un to pielietojums ekosistēmas kvalitātes novērtēšanā. Skudras ievāktas 2014. gadā ar Bārbera tipa lamatām. Ap lamatām noteikta veģetācija, uzskaitītas skudru ligzdas un ievākts ligzdu substrāts. Noteikts vidējais augsnes mitrums un pH. Konstatētas 13 skudru sugas. Dominēja Myrmica scabrinodis, M. ruginodis un Lasius niger. Izdalītas trīs purva speciālistu sug…